Jau paspējis paiet gandrīz viss mācību semestris, un esmu pamatīgi noslinkojusi ar rakstīšanu šeit. Apzinoties, ka tā gluži nevar, centīšos laboties...Oktobrī mans mīļotais cilvēks mani skaisti iepriecināja manā vārda dienā, novembrī abi baudījām valsts svēku salūtu Talsos, arī mana māsa bija atbraukusi uz Latviju (paldies par foršo laiku, ko pavadījām kopā un paldies par īstu žirafes 'hūdiju').
Taču tagad, decembrī, gan atrodu kaut ko, ap ko parosīties. Un tas izdodas pat neskatoties uz to, ka kā jau kārtīgai studentei arī mācīšanās pēdējā mēnesī netrūkst. Šogad, pati sev par pārsteigumu, es ļoti gaidu Ziemassvētkus. Esmu apsolījusi pati sev uzdāvināt brīnišķīgas dāvanas. Taču, kamēr risinās tikai gatavošanās process, esmu paspējusi gan cept piparkūkas, gan pamosties ar sniegu aiz loga, gan atgādināt savām rokām, kā ir griezt papīra sniegpārsliņas, istabā ir ieplānota vieta mazai eglītei un es nespēju vien nociesties, kad varēšu viņu izrotāt. Gaisā tik ļoti virmo tā svētku noskaņa, ka... Nezinu pat, kā lai to nosauc... Tā tirda mani rosīties.
Ceru, ka jūs arī :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru